Tikai daži cilvēki zina, ka visu šodien populāro tomātu mērces šķirņu kopējais nosaukums - kečups sākotnēji nenozīmēja tomātu klātbūtni tajā. Un garšvielu ar šo vārdu dzimtene ir Ķīna.
Izvēlieties savu recepti
Ja mēs atsaucamies uz kečupu, kurā lielu daļu veido augļu kartupeļu biezeni, tad arī ir jā kritizē tīri tomātu produkts. Patiešām, viens no populārākajiem mūsdienu pārtikas produktiem - kečups sākotnēji bija jūras velšu un sāls mērce.
Vai kečups ir ķīniešu vai Malaizijas izgudrojums?
Zinātnieki apgalvo, ka angļu valoda, kas mūsdienās ieņem vadošo pozīciju kā starptautiskas saziņas līdzeklis, faktiski ietver vairāk nekā 500 citas valodas. Lielākoties šī neskaidrība notika tirdzniecības un britu mēģinājumu paplašināt teritoriālo īpašumu dēļ. Ir zināms, ka viduslaikos malajiešu tirgus valoda - pidgin tika vispārpieņemta Indijas austrumos un Malaizijas dienvidrietumos.
Tirgotāji no Rietumeiropas ar jebkādiem līdzekļiem mēģināja panākt savu ceļu uz turieni, jo daudzas garšvielas, ieskaitot melnos piparus, bija līdzvērtīgas starptautiskajai valūtai. Pirmkārt, arābi, holandieši, portugāļi un pēc tam, XVIII gadsimtā, un briti apzināti atņēma Indijas tirgotājiem "tidbit". Apvienotās Karalistes īpašums kļuva par vairākām salām, starp kurām bija Singapūra un Penena. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka daudzi malajiešu valodas vārdi neievadījās angļu valodā tieši, bet caur holandiešu un portugāļu valodām.
Lingvisti ir vienisprātis, ka angļu kečups ir malajiešu kechapa atvasinājums, kas, visticamāk, tika aizgūts no ķīniešu dialekta, jo mūsdienu Malaizijas teritorijā ir daudz etnisko grupu, kas runā ķīniešu valodā. Tagad ir grūti noteikt, vai kečups britiem nokļuva no Malaizijas vai no Ķīnas, kuras teritorijā iebruka arī Britu Austrumindijas uzņēmums, kas tika izveidots 1600. gadā. Bet tas, ka ķīnieši tūkstošiem gadu ir gatavojuši mērci, ko sauc par koe-chiap vai koe-tsiap, ir absolūta patiesība.
Šīs sarežģītās kombinācijas pirmā daļa tulkojumā nozīmē “lasis vai lasis” (citiem vārdiem sakot, zivis), bet otrā ir sālījums. Senajā receptē no 554. gada nav uzskaitītas nevienas garšvielas, izņemot sāli. Lai pagatavotu zivju mērci, ieteicams ņemt pat nevis pašas zivis, bet gan to iekšpusi: zarnas, dzelteno zivju (pūtītes, haizivis) pūšļus. Mazgātajām sastāvdaļām jābūt sāli un 20 dienas jāatstāj cieši noslēgtā traukā saulē.Aukstajā sezonā ēdiena gatavošana prasīja trīs reizes vairāk laika.